Vīnogu rudens kopšana: apgriešana un piesegšana ziemai
Rudenī, kad lapas nobirst un nakts temperatūras Latvijas klimatā tuvojas nullei, vīnogu rudens kopšana kļūst par darbu, ko atlikt vairs nedrīkst. Pareiza vīnogu apgriešana un piesegšana ziemai palīdz krūmiem droši pārziemot un nākamajā sezonā dot bagātīgu ražu.
Šeit atradīsi 10 praktiskus padomus par vīnogu apgriešanu un piesegšanu, kas derēs gan dārziem Kurzemes piekrastē, gan pilsētas pagalmiem pie Rīgas daudzdzīvokļu mājām.
1. Sāc vīnogu apgriešanu 1–2 nedēļas pēc lapu nobiršanas
Vīnogas var sākt apgriezt apmēram 1–2 nedēļas pēc tam, kad krūms nometis lapas. Šajā brīdī barības vielas jau ir pārvietojušās uz koksnainajiem stumbriem un saknēm, un vīnogulāja dzinumu izvietojums labi pārredzams.
Nevajag gaidīt līdz stabilam salam – līdz ziemas aukstumam vīnogulājiem jābūt apgrieztiem un ieziemotiem.
2. Nogriež 60–90% šīs vasaras pieauguma
Vairākus gadus augušam vīnogulājam rudenī parasti nogriež ap 60% no šīs vasaras pieauguma. Ja vīnkoks audzis ļoti intensīvi, var droši apgriezt pat līdz 90% jaunā pieauguma.
Atceries: vīnogu ražība pieaug, kad krūms nav pāraudzis. Labāk atstāt mazāk, bet kvalitatīvu dzinumu skaitu.
3. Vājāk ziemcietīgām šķirnēm apgriešana ir īpaši svarīga
Šķirnēm ar vājāku ziemcietību vīnogu rudens apgriešana ir īpaši būtiska. Apgriežot vari izveidot tādu krūma formu, lai ziemā būtu vieglāk zarus:
- noņemt no špaleras vai balstiem,
- noguldīt tuvāk zemei,
- ērti un pilnībā apsegt ar izvēlēto materiālu.
4. Rudens garums un ražas daudzums ietekmē ziemcietību
Vīnogas pārziemo labāk, ja rudens bijis garš un silts, un lapas pakāpeniski nokrāsojušās un nobirušas. Ja lapas cietušas agrās, stiprās salnās, krūms bieži ir novājināts.
Ziemcietību vājina arī pārbagāta, nenormēta raža. Ja ogu ir ļoti daudz, tās jānovāc laikus, nevis jāatstāj uz krūma līdz salam.
5. Jaunie vīnogulāji – pirmie, kas jāieziemo
Pirmajos 2–3 gados ieteicams apsegt visu šķirņu vīnogas, arī tās, kas uzskatītas par salizturīgām. Jaunie stādījumi ir jutīgāki pret straujām temperatūras svārstībām un bargu salu.
Pirmie uz piesegšanu rindā vienmēr ir jaunie, vēl neražojošie vīnogulāji – tie ir īpaši jāsargā no sala.
6. Vīnogu saknes – visjutīgākās pret salu
Visjutīgākās pret aukstumu ir vīnogulāju saknes. Tās jāaizsargā visām šķirnēm, neatkarīgi no tā, cik salizturīgs šķirnes apraksts sola būt.
Sakņu zonai uzber 20–30 cm biezu kārtu no:
- kūdras,
- sausām koku lapām,
- zāģskaidām,
- komposta.
Šis slānis darbojas kā dabīgs siltuma izolators un izlīdzina temperatūras svārstības augsnē.
7. Vīnogu ziemcietību palielina augsnes saliešana
Pirms lielā sala iestāšanās ieteicams vīnogu dobi pamatīgi salaistīt. Mitra augsne sasalst lēnāk un stabilāk, līdz ar to labāk aizsargā saknes.
Šis ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs paņēmiens, kas Latvijas klimatā bieži tiek nenovērtēts.
8. Labākie materiāli vīnogu piesegšanai
Praksē sevi labi pierādījuši šādi vīnogu piesegšanas materiāli:
- koku lapas,
- egļu zari,
- elpojošs agrotīkls.
Ja izmanto plēvi, noteikti atstāj ventilācijas spraugas malās, lai neveidotos kondensāts un neuzkrātos lieks mitrums.
9. Sniegs – dabīgākais vīnogu segmateriāls
Vislabāk no sala sargā sniega kārta. Kad tā uzsnigusi vēl tikai plānā slānī, uz apsegtajiem vīnogulājiem ieteicams uzbērt vairāk sniega, piemēram, no notīrīta iebraucamā ceļa, kāpnēm vai siltumnīcas jumta.
Sniegs palīdz uzturēt vienmērīgu temperatūru un neļauj augsnei zem seguma pārāk dziļi un strauji salt.
10. Salizturīgākās vīnogu šķirnes Latvijas dārzos
Dažām šķirnēm piesegšana nav obligāta, īpaši, ja tās aug siltākos Latvijas reģionos un pie dienvidu sienas. Tomēr jaunus krūmus vēlams sargāt jebkurā gadījumā.
Vīnogu šķirnes, ko var audzēt bez seguma
Var arī nesegt (izņemot jaunos stādījumus):
- ‘Zilga’,
- ‘Skujiņa-675’,
- ‘Hasanskij sladkij’,
- ‘Jubiļeinij Novgoroda’.
Šķirnes, ko var nesegt siltākos reģionos pie dienvidu sienas
- ‘Supaga’,
- ‘Sukribe’,
- ‘Guna’.
Pat ja konkrētā šķirne tiek uzskatīta par salizturīgu, pirmajos gados ieteicams piesegt visas vīnogas, līdz krūms ir pilnībā iesakņojies un nostiprinājies.
