Siltumnīcas apgaismojuma pakāpi spēj ietekmēt dažādi faktori:
siltumnīcas seguma (plēve, stikls vai polikarbonāts) gaismas caurlaidība; netīrumi uz siltumnīcas seguma virsmas; aizēnojošo elementu daudzums ap un virs siltumnīcas; liela nozīme ir arī gaismas leņķim, kas ir atkarīgs gan no jumta seguma formas, gan arī saules augstuma atkarībā no gadalaika. Līdz ar to augstāka plēves siltumnīcas konstrukcija (Averto siltumnīcu augstums ir no 2.30 m līdz 2.50 m) mazāk aizēno siltumnīcas grīdas virsmu.
Ārzemēs modernās siltumnīcās gaisu atdzesē mākslīgi, izmantojot pat gaisa kondicienierus. Savukārt Latvijā siltumnīcu īpašnieki siltumnīcas ēno ar pieticīgākiem līdzekļiem. Viena no senākajām metodēm, ko izmanto siltumnīcu ēnošanai ir jumta balsināšana ar krītu vai speciāliem balsināšanas līdzekļiem - nokrāsojot siltumnīcas jumts baltu. Speciālisti saka, ka tas nekas, ja iekšā šķiet par tumšu, vasarā gaismas pietiekot.
Otrs, bieži pielietotais risinājums ir - pakarināt siltumnīcā ēnošanas ekrānus, piemēram, agrotīkla strēmeles, kas metīs ēnu uz augu galotnēm. Tikai nevajag pārspīlēt un izveidot dubultu jumtu vai griestus, lai vēl vairāk nepalielinātu temperatūru siltumnīcā. Starp agrotīkla gabaliem jābūt pietiekami platām spraugām, lai netiktu traucēta gaisa apmaiņa. Ēnošanai var izmantot arī vecus baltus palagus, izklājot tos vai nu uz stieples virs augu galotnēm, vai arī pakarināt pie dienvidu vai rietumu sienas siltumnīcas iekšpusē. Audumu regulāri mitrinot var arī palielinātu gaisa mitrumu un mazinātu temperatūru siltumnīcā.
